Aktuāli

4. maijā plkst. 16.00 Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31. gadadienai veltītajā svētku tiešraides koncertā no VEF Kultūras pils sveicienus pavasarim un Latvijai sūtīs dziedātāja Elīna Šimkus, vijolnieks Daniils Bulajevs, sitaminstrumentālists Ivo Krūskops, kā arī Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Aināra Rubiķa vadībā.  Koncerta programmā - skaistākie un iemīļotākie latviešu komponistu  Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Georga Pelēča, Pētera Butāna, Selgas Mences un Jēkaba Jančevska darbi.  Koncertu vadīs muzikoloģe un Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītāja Liene Jakovļeva.

Jau vairāk kā simt gadu mums ir pašiem sava valsts. Ne katra tauta uz zemes ir šādas tiesības sev izcīnījusi un tādēļ turam svētu šo dārgumu, godājot un atceroties gan Lāčplēša dienu, gan Neatkarības proklamēšanas dienu 18. novembrī, bet jo īpaši mums sirdij mīļi ir 4. maija svētki. Prieku un pacilātību raisa gan tas, ka liela daļa mūsu sabiedrības spēka gados ir 1990. gada 4.maija saviļņojošo notikumu liecinieki un dalībnieki, gan arī fakts, ka tieši šajā laikā Latvijas daba zied un gavilē, dodoties pretī pavasarim un atjaunotnei.

Koncerta programmas aprakstā gluži vai dzejiski teikts: “Mežmalas paēnā viz greznais zilo vizbuļu paklājs, bet pie vecās lauku mājas neprātīgi reibinoši smaržo narcises. Meitenes atraisa matus un metas pavasara dejā – pāri laukiem, pāri čalojošiem strautiem, līdzi putniem, līdzi saulei, līdzi dziesmām.”

Kā krāšņs pavasara dārzs ir veidota arī koncerta programma. Šeit klausītāji tiksies gan ar iemīļotiem latviešu simfoniskās mūzikas un solodziesmas klasiķiem, gan arī jaunākās paaudzes latviešu komponistiem.

Latviešu nacionālās skaņumākslas pamatlicējs, Latvijas konservatorijas dibinātājs un tās ilggadējais rektors Jāzeps Vītols (1963-1948) savā daiļradē pievērsies gan simfoniskajai mūzikai, gan kora dziesmai, gan solodziesmai. Pēdējais ir viens no autora personiskākajiem daiļrades žanriem. Te priekšplānā izvirzās cilvēka jūtu tēlojums, deklamējoša tipa melodijas, romantismam tipiski mūzikas izteiksmes līdzekļi. Koncertā klausīsimies viņa 1893. gadā ar Aspazijas vārdiem tapušo “Mirdzas dziesmu”.

Viens no populārākajiem latviešu skaņu mākslas klasiķiem Emīls Dārziņš (1875-1910) koncerta programmā pārstāvēts ar viskuplāko skaņdarbu klāstu. Vienkāršo jūtu un ikdienas cilvēka dvēseles dzīves skaistuma cildinājums izskanēs tādos darbos kā “Mana laime” ar Hermaņa Albata (Helgi) vārdiem, “Teici to stundu, to brīdi” ar Jāņa Poruka vārdiem, “Pazudusī laimīte” ar Zemgaliešu Birutas vārdiem un “Kā zagšus, tik lēnām” ar Rūdolfa Blaumaņa dzeju. Protams, neiztikt bez Emīla Dārziņa slavenās simfoniskās poēmas “Melanholiskais valsis”. Līdzās šai sentimentāli daiļajai dejas vīzijai koncerta programmā likts arī jaunākās paaudzes latviešu komponista Jēkaba Jančevska (1992) “Florences valsis” – apliecinājuma vārdi mīlestībai un mūžīgam skaistumam.

Savā rūpīgi koptajā pasaku dārzā mūs aicina nopietnais sapņotājs Georgs Pelēcis (1947). Ziediem veltītajā skaņdarbu ciklā tapuši tādi darbi kā “Pieneņu lauks”, “Kreimeņu vīraks”, “Ceriņu dārzi”, arī “Plaukstošais jasmīns”, kuru talantīgā vijolnieka Daniila Bulajeva un sitaminstrumentālista Ivo Krūskopa saspēlē dzirdēsim 4. maija koncertā. Savulaik intervijā Georgs Pelēcis savu aizraušanos ar krāšņo dabas rotu – ziediem - skaidroja šādi: "Es dzīvoju blakus botāniskajam dārzam, kur gandrīz visu gadu plaukst ziedi un krūmi. Ar laiku nolēmu veidot savu botānisko dārzu. Četras šķirnes jau ir, varbūt vēl turpināšu."

Šajā ziedu valstībā pavisam viegli iztēloties bērnu čalas un smieklus. Kaut arī Selgas Mences (1953) darbs orķestrim “Bērnības zeme” veltīts gluži citam gadalaikam un notikumam, proti Ziemassvētkiem, itin viegli ir apsnigušās koku pazares iztēloties kā ziedoša ābeļdārza mirdzošās kupenas. Komponiste saka: “Ziemassvētki man asociējas arī ar pirmo pašas izlasīto un pie eglītes skaitīto dzejoli – Jāņa Jaunsudrabiņa “Kā sniegi kalnu galotnēs”. Protams, tam visam vēl klāt bērna ticība, ka mūžam balti būsim mēs, balta būs pasaule un cilvēku dvēseles. “

No mākoņa maliņas uz mums noraugās pērn mūzībā aizgājušais svētku noskaņas meistars Pēteris Butāns (1942-2020). Viņa optimisma pilnais divertisments vijolei un stīgu orķestrim “Brīvdienu mūzika” ir tik piederīgs maijam, tik piederīgs glāstošajiem pavasara saules stariem un bezrūpīgam atpūtas mirklim.

Koncerta tiešraide no VEF Kultūras pils būs skatāma bez maksas 4. maijā plkst.16.00 šeit:

VEF Kultūras pils Youtube kanālā: http://bit.ly/2OuTpAv

VEF Kultūras pils Facebook kontā: https://www.facebook.com/vefkulturaspils

Organizē: VEF Kultūras pils ar Rīgas domes Izglītības, Kultūras un Spodrta departamenta atbalstu

Drukāt sadaļu