Jūsu privātums un datu aizsardzība tīmekļvietnes pārzinim ir ļoti nozīmīgi. Pieņemam, ka pirms savu personas datu sniegšanas esat izlasījis(-usi) šo privātuma politiku, kurā tiek pieprasīta jūsu piekrišana jūsu personas datu apstrādei, un esat piekritis(-usi) šo datu apstrādei.

Šajā privātuma politikā ir aprakstīts, kā un kādiem nolūkiem tiek apstrādāti personas dati, ko jūs esat nodevis(-usi) apstrādei. Pirms personas datu apstrādes tiek izvērtēts datu apstrādes darbību likumīgums, un fizisko personu dati tiek apstrādāti, pamatojoties uz oficiālajām pilnvarām un uz tām attiecināmiem juridiskajiem pienākumiem.

Personas datu apstrāde

Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu* personu datu apstrādes pārzinis ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”, konkrētas pašvaldības struktūrvienības vai iestādes personā, kas nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus (turpmāk – pašvaldība).

* Eiropas parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Personas datu apstrādes nolūki

• klientu apkalpošanai;
• ikmēneša jaunumu izsūtīšanai;
• telpu nomas līguma sagatavošanai;
• klientu apkalpošanas uzlabošanai;
• mājaslapu un mobilo lietotņu uzturēšanai un darbības uzlabošanai;
• statistikai un biznesa analīzei;
• plānošanai un uzskaitei;
• efektivitātes mērīšanai.

Personas datu glabāšanas ilgums

Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” glabā un apstrādā Klienta personas datus, kamēr pastāv vismaz viens no šiem kritērijiem:

• ir spēkā ar Klientu noslēgtais līgums;
• kamēr kādai no pusēm pastāv juridisks pienākums datus glabāt (piemēram, saskaņā ar Grāmatvedības likumu, uzņēmumam izrakstītie rēķini jāglabā vismaz 5 gadus, u.c.);
• kamēr ir spēkā Klienta piekrišana datu glabāšanai (attiecas tikai uz tādiem gadījumiem, kad personas datu glabāšanai nepastāv cits tiesiskais pamats (piemēram, gadījumos, kad potenciālā klienta dati ir iegūti īstenojot mārketinga aktivitātes)).

Pēc tam, kad nepastāv neviens no datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem, Klienta personas dati tiek dzēsti.

Auditācijas pieraksti tiek uzglabāti vismaz vienu gadu no to veikšanas dienas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Auditācijas pieraksti no paaugstinātas drošības informācijas sistēmām tik glabāti vismaz 18 (astoņpadsmit) mēnešus.

Piekļuve personas datiem un citas Klienta tiesības

Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” nodrošina Klientam visu normatīvajos aktos noteikto informāciju saistībā ar viņa datu apstrādi, kā arī nodrošina visu normatīvajos aktos noteikto datu subjekta tiesību īstenošanu.

Klientam ir tiesības pieprasīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādei ” Ziemeļrīgas kultūras apvienība” piekļuvi saviem personas datiem, kā arī pieprasīt veikt to papildināšanu, labošanu vai dzēšanu, izsniegt datu kopiju, iebilst pret datu apstrādi vai lūgt ierobežot datu apstrādi un nodrošināt datu pārnesamību.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” datu subjekta pieprasījumus izpilda ciktāl tie nenonāk pretrunā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība”  pienākumiem, kas ir uzlikti ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, vai nenonāk pretrunā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” un Klienta noslēgtā līguma noteikumiem.

Klients var iesniegt pieprasījumu par savu tiesību īstenošanu rakstveida formā klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” iestādē VEF Kultūras pilī, Ropažu ielā 2, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Personas datu aizsardzības speciālists – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrs, adrese – Dzirciema iela 28, Rīga, LV-1007, tālr. 67012051, elektroniskā pasta adrese: dac@riga.lv

Informācija trauksmes cēlējiem

Trauksmes celšana – iespēja ikvienam veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu iestādes darbību, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli.

Trauksmes celšanas likums palīdz Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām. No 2022. gada 4. februāra Latvijā spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, kas pārņem ES Trauksmes cēlēju direktīvu, pilnveidojot līdzšinējo pieeju.

Trauksmes celšanas kārtība Rīgas pašvaldībā 

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora 30.05.2023. iekšējiem noteikumiem Nr. RD-23-32-nti “Trauksmes celšanas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” ir izveidota vienota centralizēta trauksmes celšanas sistēma. 

Jaunā kārtība nodrošina gan pašvaldības darbiniekiem iespēju ziņot iekšēji, lai pārkāpumus laicīgi novērstu, gan ikvienai personai iespēju ziņot Pašvaldībai kā kompetentajai institūcijai par pārkāpumiem, kurus tā novērojusi, veicot darba pienākumus, ja pārkāpums skar sabiedrības intereses.

! Informācija pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē (www.riga.lv) atrodama sadaļā “Trauksmes celšana” (skatīt: Trauksmes celšana | Rīgas valstspilsētas pašvaldība).

! Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv atrodama sadaļā “Ziņojuma iesniegšana” (skatīt: Ziņojuma iesniegšana | Trauksmescelejs.lv);

Trauksmes cēlējs iesniegumu, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta vai pasta adresi un tālruņa numuru, iesniedz Cilvēkresursu pārvaldē (turpmāk tekstā Pārvalde):

• nosūtot to uz speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izveidotu e-pasta adresi: trauksme@riga.lv;
• ievietojot to Rīgas domes administratīvās ēkas Rātslaukumā 1, Rīgā, vestibilā speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izvietotā pastkastē;
• nosūtot Pārvaldei pa pastu (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Cilvēkresursu pārvaldei Rātslaukumā 1, Rīgā, LV-1050), uz aploksnes norādot “Trauksmes cēlēja ziņojums”;
• aizpildot trauksmes cēlēja  trauksmescelejs.lv ziņojuma veidlapu (skatīt: Ziņojuma iesniegšana | Trauksmescelejs.lv).

Pārvalde nosaka saņemtā ziņojuma piekritību, ja tā izskatīšana ir Pašvaldības kompetencē:

-Pārvalde izvērtē, vai tas atbilst trauksmes celšanas ziņojumam, un izskata iesniegumu vai nodod to izskatīšanai kompetentās Pašvaldības institūcijas darbiniekam;
-iesniedzējs tiek informēts, vai iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu un kur tiks izskatīts;
-2 mēnešu termiņā iesniedzējs tiek informēts par izskatīšanas rezultātu vai gaitu, ja izskatīšana vēl nav pabeigta. Par rezultātu informē pēc izskatīšanas pabeigšanas;
-Pārvalde seko līdz, lai iesniedzējs tiek laicīgi informēts un apkopo informāciju par izskatīšanas rezultātiem.

Ja ziņojuma izskatīšana nav Pašvaldības kompetencē, Pārvalde to pārsūta kompetentajai iestādei, par to informējot iesniedzēju.

Ja personai ir šaubas,

• vai par konkrētu pārkāpumu var celt trauksmi (vai tas skar sabiedrības, vai tikai atsevišķu darbinieku intereses),
• vai par pārkāpumu jāziņo Pašvaldībai, vai kādai no valsts iestādēm,
• citi neskaidri jautājumi,

raksta uz trauksme@riga.lv, telefoniski sazinās ar kontaktpersonām trauksmes celšanas jautājumos – Pārvaldes vecāko ekspertu Raiti Noru pa tālruni +37167012032 vai Pārvaldes galveno juristi Andu Ozolu-Mažalu pa tālruni +37167026172, vai ar Pārvaldi pa tālruni  +37167105026, vai arī sazinās ar Valsts kanceleju (https://www.trauksmescelejs.lv/kontakti), kas ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts Latvijā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ziemeļrīgas kultūras apvienība” ir noteikusi kontaktpersonas trauksmes celšanas jautājumos: biroja vadītāju Andu Bidiņu un sabiedrisko attiecību vadītāju Kati Zaltāni.

Izsmeļoša informācija par trauksmes celšanu atrodama www.trauksmescelejs.lv

Darba devējam aizliegts radīt darbiniekam negatīvas sekas tādēļ, ka tas cēlis trauksmi.