Studijā apgūst dažādas adīšanas un tamborēšanas tehnikas. Šīs tehnikas izmanto tērpu gatavošanai. Tiek rīkotas izstādes, personālizstādes un tērpu demonstrējumi. Kolektīvā darbojas dažādu profesiju un vecuma dalībnieces. Līdz 2018. gadam studijas vadītāja bija Baiba Balode, bet tagad to turpina vadīt Ineta Krastiņa.
Par atkalni sēļu zemē Aknīstē, kur dzīvoja Baibas vecvecāki, sauc kreiliski izadīto valdziņu. “Ja tev kaut kas ir dots, tad dod to tālāk arī citiem. Es arī lūdzu savas meitenes, lai rāda savus darbus, lai dod tālāk, ko viņas no manis ir paņēmušas.” Baiba Balode rokdarbus bija sākusi mācīties pie Anna Krauzes Bārbeles studijā, pirms tam bija beigusi šūšanas kursus. Vēlāk Krauze ieteica par adīšanas kursu vadītāju Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas klubā. Otrajā gadā jau mācīja tamborēšanu, meklējot papildus literatūru, izjūtot, ko prasa rokdarbnieces. Tā drīz vien mainot programmu, visu ko mācīja citiem, izmēģināja pati. Vienmēr meklējot kaut ko jaunu. Kūtsjacīņas adīt nemācīja (jaciņas kas ir vienkārši adītas, bieži izmantojot gatavu paraugu no žurnāliem). Viņas adītprasme ir ļoti oriģināla, ar brīvu pieeju, izmantojot saīsinātās kārtas, noirdināto valdziņu tehniku vai adījumu no viena punkta, piemēram, stūra, pleca daļas vai vidus. Darbi – ne tikai šalles un lakati, bet arī kleitas, mēteļi, apmetņi u. tml. – ir ļoti mūsdienīgi.
Sākotnēji – rokdarbu pulciņš “Atkalnis” darbību uzsāka Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas kultūras namā. 1986.gadā ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Un no 1990. gada, kad rūpnīcu likvidēja, līdz 2014. gada maijam studija “Atkalnis” darbojās K/c “Iļģuciems”. Tagad darbojas VEF Kultūras pilī.
“Studijā mēs vienmēr esam kaut ko atklājušas. Es nevaru darīt vienu un to pašu. Man jau grūti otru piedurkni tādu pašu kā pirmo noadīt”- tā Baiba vienmēr atgādina. Izstrādāti daudzi paņēmieni, piemēram, nepabeigtās kārtas, lāpījumi, adījumi no viena punkta, kuri apkopoti grāmatās “Adīsim varavīksni!” un “Adītie pilskalni”. Baiba nemāca radīt ikdienas apģērbu, bet tērpus svētkiem, oriģinālus, skaistus darbus, ar kuriem var lepoties pati adītāja, pret kurām nebūs vienaldzīgas citas rokdarbnieces. Baiba ir pārliecināta, ja sieviete vēlas, ir pacietīga, viņa var būt māksliniece un radīt sev tērpus.
Ļoti daudz publikāciju ir Padomju Latvijas Sieviete pielikumos, Hedvigas kundze avīzē, Praktiskajā latvietī, Rokdarbi, Latvijas Mediji izdotajos Praktisko Rokdarbu žurnālos un to pielikumos. Aktīvi tērpu demonstrējumi Dziesmu un deju svētku organizētajās izstādēs un demonstrējumos.
Šajos gados ir izveidotas: Galdautu izstāde, Priekšautu kolekcija, Spilvenu kolekcija, linu tērpi, mēteļu kolekcija, kopā ar Ilonu Vilku, no fotogrāfijām izveidota darbu sērija Jūra, Dziesmusvētku kolekcijas ar ieadītām pērlītēm.
Kopš 2000. gada studijā aktīvi darbojas Ineta Krastiņa, kurai studijas vadīšanu no 2018. gada uzticēja Baiba.
Studija turpina sadarboties ar Ķekavas rokdarbu pulciņu “Labietes”. Ik gadu tur norisinās jaunāko tērpu demonstrējumi. Dalība tērpu skatē “Radošie nemieri”, izstādes un demonstrējumos Mores kara muzejā, “Latvijas Mediji” organizētajos Praktisko Rokdarbu autoru demonstrējumos un izstādēs. Studijas dalībnieces savu prasmi demonstrē un māca savu amata prasmi radošajās darbnīcās Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, “Satiec savu meistaru” pasākumos u.c.
Studijas galvenais uzdevums ir latviešu tautas mantojuma saglabāšana, attīstība, popularizēšana, pilnveidošana un attīstīšana, atbilstošu mūsdienu prasībām.