Aktuāli

Kesselberg Ensemble” 15 gadu un kamerkora “Ave Sol” 50 gadu jubilejas koncerts

Koncerta asociatīvais stāsts ir sekojošs: Skolotājs – skolnieks. Avots – upe. Zeme, kurā sākas avots. “Quam Terra Fontibus” latviskojumā no latīņu valodas nozīmē “avotu zeme jeb zeme, kurā sākas avoti”. Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gorfrīds Mītelis bija slavenā Leipcigas kantora Johana Sebastiana Baha pēdējais skolnieks. Programmā “Quam Terra Fontibus” simboliski tiksies “sākums ar iznākumu, avots ar upi”.

Koncertā izskanēs J. S. Baha, viņa skolnieka, Rīgas Sv. Pētera baznīcas ērģelnieka J. G. Mīteļa un Šveices komponista B. Kinclera kompozīcijas, kopā muzicējot Latvijas un Šveices mūziķiem. Programma veidota, mijot dažādus izpildītāju sastāvus: instrumentālo kamersastāvu, solodziesmu ar klavesīna pavadījumu, četrbalsīgu kori un astoņbalsīgu kori ar baroka orķestri.

Programmā:

J. G. Mītelis. Koncerts Klavesīnam un stīgām Sibemolmažorā

J. G. Mītelis. Simfonija stīgām (rekonstrukcija, pirmatskaņojums)

B. Kinclers / J.G. Mītelis. “Sehnsucht nach Ruhe

J. S. Bahs. Motetes "Lobet den Herrn, alle Heiden" un "Singet dem Herrn ein neues Lied"

 

Piedalās:

● “Kesselberg Ensemble” (Šveice / Latvija):

Sanita Zariņa, Raimonds Melderis (baroka vijoles), Kaspars Vilnītis (baroka alts), Jānis Stafeckis (violone), Ieva Saliete (klavesīns), Ilze Grudule (baroka čells, mākslinieciskā vadītāja)

Kamerkoris “Ave Sol”, diriģents Andris Veismanis

Solisti: Ieva Saliete (klavesīns), Aija Veismane – Garkeviča (soprāns)

Koncertu vada: muzikologs, Latvijas Radio 3 ”Klasika” programmu vadītājs Orests Silabriedis

Senās mūzikas grupa “Kesselberg Ensemble” savu 15 gadu darbības jubileju 2019. gadā svinēs visa gada garumā gan Latvijā, gan Šveicē – grupas oficiālajā mājvietā. Ansamblis dibināts 2004. gadā Bāzelē (Šveice), un tajā apvienojušies latviešu mūziķi, kas Šveicē, Vācijā un Holandē studējuši baroka mūzikas interpretāciju un 17. un 18. gadsimtu mūzikas instrumentu spēli. Kesselberg tulkojumā no vācu valodas nozīmē Katlakalns – tieši tur savu dzīves nogali pavadījis Rīgas nozīmīgākais baroka laika komponists Johans Gotfrīds Mītelis.

Grupas uzmanības centrā ir aizgājušo gadsimtu mūzika no Latvijas un Šveices. Šo vadlīniju apliecina ansambļa veiktie ieskaņojumi: Mīteļa Koncertu dubultdisks, Kossoni mūzikāliju no Ainzīdelnes klostera bibliotēkas un Frica Vijoļkoncerta un Sinfoniju op.6 tvarti.

Paralēli koncertiem festivālos Eiropā, 2005. gadā grupa iniciēja “Baroka mūzikas dienas Rēzeknē”, kur līdz pat 2016. gadam atskaņoja skaņdarbus, kuri pēc 200 vai 300 gadu ilgas klusēšanas mūsu dienās izskanēja pirmo reizi, piemēram, lombardieša Karlo Donato Kossoni Magnifikātu, ženēvieša Gaspara Frica Sinfonijas un rīdzinieka Mīteļa instrumentālos koncertus.

Īpašu vietu grupa piešķir senās mūzikas vēstīšanai mūsdienās nekonvencionālās formās. Grupas 10. jubilejas gadā tika izveidots skatuvisks uzvedums “Māja Mītelim”, kurā apvienojās akadēmiskā un tradicionālā mūzika un teātra māksla. Divus gadus vēlāk muzikālajā pastičo “Re: Frics” dialogā ar baroka mūziku iesaistījās semplu kompozīcijas un modernā tango deja.

Kesselberg Ensemble” sadarbojas ar ievērojamiem senās mūzikas interpretiem fagotistu Serdžo Adzolīni (Azzolini), soprānu Aiju Veismani-Garkeviču, vijolnieci Leilu Šaijegu (Schayegh), kā arī komponistu Burkhardu Kincleru (Kinzler), semplu mākslinieku Vincentu Flikigeru (Flückiger) un tango dejotāju Lionelu Vircu (Wirz).

“Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītelis (1728–1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē. Mītelis ir 18. gadsimta vidū dzimušā tā sauktā jūtīgā jeb sentimentālā stila (empfindsamer Stil) pārstāvis. Nosauktais stils (nereti identificēts arī kā Sturm und Drang virziena izpausme mūzikā) – tā ir vācu komponistu reakcija pret baroka afektu teorijas izvirzītajiem visai mehāniskajiem jūtu paušanas principiem. Starp baroku un klasicismu mītošo empfindsamer Stil raksturo spējas noskaņu maiņas un tieksme pēc nemākslotām, nesagudrotām jūtām. Ikkatra Mīteļa mūzikas takts nudien atspoguļo šim virzienam raksturīgo vēlmi liesmot, žilbināt, pārsteigt ar negaidītām harmonijām, skaļuma un klusuma kontrastiem, gandrīz neiespējamu virtuozitāti un absolūtu neprognozējamību.

Johans Gotfrīds Mītelis piedzima nelielā Vācijas ziemeļu pilsētiņā Melnē, mūziķa ģimenē, studēja Lībekā un Leipcigā, kur kļuva par vienu no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem. Rīgā Mītelis apmetās uz dzīvi 1753. gadā, kad pieņēma piedāvājumu kļūt par slavenā baltvācu mecenāta, ievērojamā Krievijas impērijas politiskā darbinieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa mājas kapelas vadītāju. No 1767. gada līdz mūža galam Mītelis bija Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks. Dzīvoja pārticis un samērā vientuļš; koncertus sniedza gandrīz tikai ziemā, kad dziļais sniegs slāpēja ratu rīboņu; valkāja sarkanus mēteļus, kolekcionēja zelta diegiem izšūtas vestes, naktscepures un zīda zeķes; studiju nolūkos pārrakstīja Johana Sebastiāna un viņa radinieku partitūras, kā arī žilbināja publiku ar savu satriecošo virtuozitāti.

Mītelis nebija daudzrakstītājs, taču katram skaņdarbam ir spēcīgs unikālas personības zīmogs. Saglabājušies vairāki instrumentālie koncerti (klavesīnam vai āmuriņklavierēm, fagotam), sonātes, dueti, polonēzes un dziesmas. Jau Mīteļa dzīves laikā viņa darbi izdoti un spēlēti Eiropas lielākajos mūzikas centros – Vīnē, Parīzē, Londonā, Vācijas pilsētās un, protams, Rīgā.

Johana Gotfrīda Mīteļa dzīve un daiļrade Eiropas senās mūzikas pētnieku un praktiķu aprindās ir Rīgas pirmsklasicisma laika mūzikas vizītkarte. Mīteļa vārds pamazām atdzimst arī Latvijas koncertu afišās un mūzikas interesentu apziņā. Pēc Šveicē dzīvojošu latvju jauniešu ierosinājuma 2006. gada 17. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atklāja Mītelim veltītu piemiņas plāksni, kuras autors ir tēlnieks Kārlis Alainis. 2009. gadā klajā nāca Mīteļa mūzikas tvarts, ko ieskaņojusi klavesīniste Ieva Saliete un ansamblis “Kesselberg Ensemble”, – godinājumu Mītela atdusas vietai Katlakalnam (Kesselberg). Izcils izziņas avots gan par pašu Johanu Gotfrīdu Mītelu, gan par Rīgu viņa dzīves laikā ir Zanes Gailītes grāmata “Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”.”

(Teksts: Orests Silabriedis - avots: https://kulturaskanons.lv/archive/johans-gotfrids-mitels/ )

 

Organizē: VEF Kultūras pils

Drukāt sadaļu